Kakla spondiloze

Kas ir kakla spondiloze?

nekad simptomātiski neizpaužas. Klīniski var novērot tādus simptomus, kā hroniskas un stipras sāpes sprandā, kas izstaro uz rokām vai galvu, roku tirpšanu, kā arī kakla stīvumu un spēka mazināšanos rokās, reizēm kājās.

Kakla spondiloze, jeb cervikāls osteoartrīts  ir plaši izplatīta saslimšana, kas saistīta ar vecumā noritošām izmaiņām kakla skriemeļu locītavās un diskos. To novēro vairāk nekā 85 % gadījumu vecumā virs 60, lai gan ir daži cilvēki, kuriem tas nekad simptomātiski neizpaužas. Klīniski var novērot tādus simptomus, kā hroniskas un stipras sāpes sprandā, kas izstaro uz rokām vai galvu, roku tirpšanu, kā arī kakla stīvumu un spēka mazināšanos rokās, reizēm kājās.


 

 

 

 

 

Kakla spondilozes cēloņi

Līdz ar novecošanos skriemeļi un to locītavu skrimslis nodilst un ieplīst, kas arī var izraisīt kakla spondilozi. Skrimšļa bojājuma vietās izveidojas kaula uzaugumi, t.s. “radziņi”.
Šiem kaula uzaugumiem palielinoties var samazināties ( stenozēties) starpskriemeļu atveres un arī mugurkaulāja kanāls. Rezultātā var tikt kairināta vai bojāta (saspiesta) nerva saknīte vai pat muguras smadzenes.

Diska trūce

Jūsu mugurkaulam starp skriemeļiem ir diski, kas līdzīgi spilvenam absorbē triecienu pie dažādām fiziskām aktivitātēm. Disks sastāv no želejai līdzīgas masas, kas līdz ar novecošanos izžūst, zaudē elastīgumu un tajā var izveidoties plaisas. Šis ir t.s. diska deģenerācijas process, kas var sākties ap 40 gadu vecumu.

Diska deģenerāciju ar paātrinātu tā novecošanos var veicināt kakla trauma, piemēram, kritiens vai autoavārijas, kā arī kakla pārslodze pie statiskas pozas un citi faktori.

Rezultātā diska daļa var atlūst un nospiest muguras smadzenes vai nerva saknīti, kas izraisīs tā bojājuma simptomus, piemēram, rokas nejutīgumu un sāpes.

Klīniskie simptomi

Lielākai daļai cilvēku ar kakla spondilozi būtisku simptomu nav. Ja simptomi tomēr parādās, tie var būt no vieglas līdz smagai pakāpei, var attīstīties pakāpeniski vai pēkšņi.
Viens kopīgs simptoms – sāpes starp lāpstiņām. Pacienti sūdzas par sāpēm rokā un pirkstos. Sāpes var pieaugt sēdus stāvoklī, šķaudot, klepojot un atliecot kaklu atpakaļ.

Vēl viena kopīga pazīme – muskuļu vājums. Muskuļu vājuma dēļ ir grūti pacelt rokas vai stingri satvert priekšmetus.
Citas kopīgās pazīmes – stīvs kakls, ar tendenci pastiprināties, galvassāpes, kas galvenokārt izstaro uz pakausi, deniņiem vai acs dobumos,  tirpšana vai nejutīgums, kas galvenokārt skar plecus un rokas, reizēm arī kājas.
Retāk sastopamie simptomi - līdzsvara traucējumi un urīnpūšļa vai zarnu kontroles zudums. Šie simptomi prasa tūlītēju medicīnisku apskati.

 

Kad apmeklēt ārstu

- Ja jums pēkšņi iestājas nejutīgums vai tirpšana plecos, rokās vai kājās, vai, ja jūs zaudējat zarnu vai urīnpūšļa kontroli, konsultējieties ar savu ārstu un meklējiet medicīnisko palīdzību, cik ātri vien iespējams.

Ja sāpes un diskomforts sāk traucēt jūsu ikdienas darbības, jūs varētu vēlēties veikt papildus izmeklēšanu un ārstēšanos. Lai gan stāvoklis bieži vien ir novecošanās rezultāts, ar ārstēšanu  iespējams samazināt sāpes un stīvumu.

Diagnostika

Jūsu ģimenes ārsts sāks uzdot vairākus jautājumus par jūsu sūdzībām. Nozīmēs virkni izmeklējumu, kā arī pārbaudīs jūsu refleksus, vai nav muskuļu vājums, maņu deficīts, un pārbaudīs jūsu kakla kustību apjomu. Ārsts varētu arī vēlēties redzēt, kā jūs staigājat. Tas viss palīdzēs ārstam noteikt, vai jūsu nervi un muguras smadzenes necieš no kakla struktūru ietekmes.
Ja ārstam ir aizdomas par kakla spondilozi, viņš var nozīmēt papildus izmeklēšanu diagnozes apstiprināšanai.
Kakla skriemeļu rentgenogramma (RTG). RTG izmanto, lai pārbaudītu, vai nav kaulu lūzums, hiperostoze (“radziņi”) un citas novirzes.
Datortomogrāfija (DT). Ar DT skenēšanu iegūst detalizētākus kakla skriemeļu attēlus.

Magnētiskā rezonanse ( MR). MR, izmantojot radioviļņus un magnētisko lauku, palīdz ārstam izvērtēt kakla skriemeļu, disku un saišu ietekmi uz muguras smadzenēm, nervu saknītēm un asinsvadiem.
Elektromiogrāfija (EMG). EMG izmanto, lai pārbaudītu, vai jūsu nervi funkcionē normāli, nosūtot signālus uz muskuļiem. EMG izmanto, lai pārbaudītu signālu ātrumu un noturību, kā arī precizētu iespējamo nerva kompresijas lokalizāciju.

Ārstēšana

Kakla spondilozes ārstēšanā uzsvars ir uz sāpju un neatgriezeniska bojājuma riska mazināšanu, lai palīdzētu jums dzīvot normālu dzīvi. Ne ķirurģiskās (konservatīvās) ārstēšanas metodes visbiežāk ir ļoti efektīvas.
Fizioterapija. Jūsu ārsts var nosūtīt jūs pie fizioterapeita. Fizioterapija palīdz stiept jūsu kakla un plecu muskuļus, padarot tos spēcīgākus, un palīdz mazināt sāpes. Var tikt izmantotas arī kakla vilces, kas ietver atsvaru pielietojumu, lai palielinātu telpu starp kakla skriemeļu locītavām un atverēm nolūkā mazināt spiedienu uz kakla starpskriemeļu diskiem un nervu saknītēm.

Medikamenti. Jūsu ārsts var izrakstīt atbilstošus medikamentus -  muskuļu relaksantus, lai ārstētu muskuļu spazmas,  pretepilepsijas zāles, lai mazinātu sāpes, kuras izraisa nervu bojājumi, vai   kortikosteroīdu blokādes, lai mazinātu audu iekaisumu un arī sāpes.
Ķirurģija
Ja jūsu stāvoklis ir smags, un konservatīvā ārstēšana uz to neiedarbojas, iespējams, nepieciešama operācija. Tā var ietvert skriemeļu kaulu uzaugumu nodalīšanu vai/un diska trūces rezekciju, lai atbrīvotu muguras smadzenes un nervus no kompresijas. Parasti deģenerētais disks tiek aizvietots ar implantu. Parasti deģenerētais disks tiek aizvietots ar implatu (keidžu)

Šādas operācijas mūsdienās izmanto mikroķirurģijas metodi, tā ir minimāli traumējoša ar daudz īsāku  laiku, kas jāpavada stacionārā.

 

 

 

 

 

 

5/6 un C6/7 diski aizvietoti ar titāna keidžiem

Ķirurģiskā ārstēšana pie kakla spondilozes nepieciešama salīdzinoši reti. Tomēr ārsts var ieteikt operāciju, ja ir izteikta roku tirpšana vai sāpes, un jūsu spēja pārvietoties ir traucēta spinālā kanāla stenozes dēļ (skat. Kakla sāpes ar radikulopātiju / mielopātiju).

Ambulatorā ārstēšana mājās. Ja jūsu stāvoklis nav smags, jūs varat izmēģināt vairākus paņēmienus, kas pielietojami mājas apstākļos:
Lietot nesteroidos pretiekaisuma un asinscirkulācijas preparātus ( pēc ārsta nozīmējuma).
Izmantot sildošos plāksterus vai aukstumu uz kakla, lai atvieglotu sāpes un atslogot kakla muskuļus.

Kakla vingrojumi palīdzēs jums stiprināt muskulatūru (skat. Vingrojumi pie kakla spondilozes).
Nēsāt mīksto apkakli, lai iegūtu īslaicīgu atvieglojumu. Tomēr jums nevajadzētu to nēsāt ilgāku laiku, jo tas var padarīt muskuļus vājākus (skat. Kakla pēcoperācijas aprūpe).

Profilaktiskie pasākumi

1. Gulēt ar zem kakla paliktu sarullētu dvieli. Neizmantojiet vairāk kā vienu spilvenu.
2. Izvairīties strādāt sēdus pozā bez kakla atbalsta (apkakles).
3. Izvairīties no darba, kas sasprindzina kaklu.
4. Izvairīties no aizmugurējiem sēdekļiem, ceļojot ar autobusu.
5. Lietot kakla atbalstu vai apkakli, ceļojot ar autobusu vai lidmašīnu
6. Izvairīties no peldēšanas uz vēdera, jo tā sasprindzina kaklu.
7. Izvairīties no smagu priekšmetu celšanas pāri galvai ar augsti paceltām rokām.
8. Vienmēr sēdēt taisni ar pieliektu zodu (kā Žirafe!!)