Trigemināla neiralģija

Trigeminālā neiralģija (TN) jeb tic doloureux raksturojas ar īsām lēkmjveida sāpēm, kas parasti izstaro vienā sejas pusē. Sāpes ir ļoti stipras, atgādinot elektriskas strāvas šoku. Sāpju lēkmes var gan sākties spontāni, bet var arī tikt provocētas ar vieglu pieskārienu „trigera” zonai sejā, košļājot ēdienu, vai iedarbojoties ar aukstumu/karstumu.

Slimības cēlonis
Trigeminālu neiralģiju izraisa trijzaru nerva kairinājums. Šis nervs nodrošina jušanu sejā. Lielākā daļā gadījumu šo slimību rada asinsvadu cilpas (artērijas vai vēnas) spiediens – kompresija uz trijzaru nervu tā iziešanas vietā no galvas smadzeņu stumbra, kur izveidojas, t.s., neirovaskulārais konflikts. Atsevišķos gadījumos TN izraisa mugurējās smadzeņu bedres audzēji (biežāk dzirdes nerva neirinoma vai meningeoma), izkaisītā skleroze u.c. patoloģijas.

Attēls: Trijzaru nervs(2) ir komprimēts (nospiests) ar asinsvadu(3) pie pons Varoli(1).

Attēls: Pulsējoša kompresijas rezultātā attīstās centrālā mielīna (myelin) bojājums (demielinizācija), kas rada patoloģisko impulsu īssavienojumus nerva šķiedrās (N.V-trijzaru nervs)

Attēls: Trijzaru nerva vaskulārās kompresijas varianti nosaka neiralģijas klīnisko izpausmi – sāpes pirmajā, otrajā vai trešajā nerva zarā.(AB-a.basilaris; ACIA-a.cerebelli inf.ant.; ACS-a.cerebelli sup.; VPS-v.petrosa sup.; V-n.trigeminus

Medikamentozā ārstēšana.
Karbamezapīna preparāti. Nervu zaru alkoholizācijas blokādes. Radiofrekvences denervācijas invazīvā metode. Jāatzīmē, ka denervācijas metodes ir ar īslaicīgu efektu un nereti pēc tām slimībai pievienojas atipiskas trigeminālas neiralģijas simptomi (dedzināšanas sajūta u.c.), ko ar MVD operāciju ne vienmēr izdodas izārstēt.

Indikācijas operācijai

  • Tipiska trigeminālās neiralģijas simptomātika
  • Slimības ilgums ilgāks par vienu gadu
  • Medikamentozā terapija (karbamezapīna prep.) neefektīva
  • MR verificēts neirovaskulārs konflikts

Kontrindikācijas operācijai

  • Smags vispārējais vai kardioloģiskais stāvoklis
  • Infekcija
  • Nav iespējama narkoze

Neiroķirurģiskā ārstēšana.
Operācijas pieeja – sejas sāpju pusē aiz auss grieziens ar nelielu mugurējās bedres kaula atvēršanu -kraniektomiju.

Attēls: Pacients guļ uz sāniem, tiek veikta ~2x2cm retrosigmoidāla kraniektomija.
Operācijas mērķis ir veikt nerva mikrovaskulāru dekompresiju(MVD), t.i., atbrīvot nervu no nospiedošā asinsvada – artērijas cilpas vai vēnas, nofiksējot asinsvadu jaunā, nekonfliktējošā pozīcijā ar bioloģiski inertu materiālu – teflona starpliku.

Attēls: Starp trijzaru nervu(2) un asinsvadu(3) ievieto teflona starpliku(4).
Atsevišķos klīniskos gadījumos, lai atbrīvotos no TN, nervs tiek papildus daļēji iešķelts – tiek veikta, t.s. parciāla sensora rizotomija.

Attēls: Operācijas moments pirms (pa kreisi) un pēc trijzaru nerva MVD ar teflona starpliku.

Rezultāti.
Lielākā daļa ( 92%) pacientu pēc operācijas vairs necieš no sāpēm, nav arī jušanas zuduma sejā (izņēmums – PSR), un nav jālieto medikamenti. Turklāt operācijas efekts ir ilgstošs.