Arteriovenozā malformācija

Arteriovenozā malformācija (AVM) ir patoloģisks savienojums starp artērijām un vēnām, kad asinis no arteriālas sistēmas ieplūst tieši venozā sistēmā bez kapilārās fāzes. Parasti saslimšana ir iedzimta. AVM nav audzējs, neskatoties uz to, ka tai ir tendence ar laiku paplašināties.
Puse no AVM komplicējas ar asins izplūdumiem smadzenēs: intracerebrāla hemorāģija(ICH) – 60%; subarahniodāla hemoraģija(SAH) -30%; Intra ventrikulāra hemorāģija – 10%. AVM asiņošanu visbiežāk novēro pacientiem 20 – 30 gadu vecumā.

Diagnostika
Klīniski AVM izpaužas kā epilepsijas lēkme vai hemorāģija, ko var apstiprināt ar DT vai MR radioloģisku izmeklēšanu.

Attēls: AVM ar DT (pa kreisi), AVM ar MR (pa labi).
Detalizētākai izmeklēšanai izmanto MR angiogrāfiju (ja nav hematomas) vai digitālo subtrakcijas angiogrāfiju(DSA).

Attēls: AVM(arteria cerebri media) MR angiogrāfijā (pa kreisi), AVM arteria cerberi DSA (pa labi).
Ārstēšana

  • endovaskulāra embolizācija
  • direktā neiroķirurģija
  • radiācijas terapija (vai radioķirurģija)

AVM 3-D angiogrāfija

AVM pēc embolizācijas (onyx līme)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ar embolizāciju noslēdz asins padevi AVM (Video) ar speciāliem „koiliem” vai līmi (oniks) caur rentgenoloģiski ievadītu katetru AVM pievadošajā asinsvadā.

AVM arteria cerebri media

AVM pēc ķirurģiskas rezekcijas

 

 

 

 

 

 

 

Ar direkto, jeb atklāto neiroķirurģiju saprot mikroķirurģisku operāciju, kuras laikā tiek atklātā ceļā noklipēti AVM pievadošie asinsvadi ar sekojošu AVM izgriešanu.
Radioķirurģiju pielieto, ja AVM ir maza(<3cm), vai ir lokalizēta funkcionāli nozīmīgās un dziļās smadzeņu struktūrās.