Neiroķirurģija ir medicīnas specialitāte, kas nodarbojas ar diagnožu noteikšanu un slimību ārstēšanu galvas un muguras smadzeņu, mugurkaulāja un perifēro nervu bojājumu gadījumos. Neiroķirurgs var nodrošināt ķirurģisku vai konservatīvu ārstēšanu atkarībā no slimības vai savainojuma rakstura.
Skatīt slaidus.
Kāda veida slimības neiroķirurgi ārstē?
Neiroķirurgi ir vairāk nekā tikai smadzeņu ķirurgi. Šie medicīnas speciālisti ir apmācīti tā, lai varētu palīdzēt pacientiem ar galvas vai mugurkaulāja traumu, galvas smadzeņu asinsrites traucējumu gadījumā, piem., smadzeņu asinsvadu aneirisma, asinsizplūdums smadzenēs vai asinsvadu trombi, kas var izraisīt insultu, kā arī pie galvas (sejas) un muguras sāpēm, galvas un muguras smadzeņu audzēja.
Smadzeņu, mugurkaulāja un nervu bojājumus, kurus parasti ārstē neiroķirurgi, ietver sekojošas slimības:
Galvas un muguras smadzeņu neiroķirurģiskās slimības pieaugušajiem un bērniem.
Ļaundabīgie audzēji – galvas un muguras smadzenēs un perifēros nervos.
Labdabīgie audzēji – meningeomas, epidermoīdi, dermoīdi, hemangioblastomas, koloīdas cistas, subependimālas gigantšūnu astrocitomas, hipofīzes adenomas, kraniofaringeomas, dzirdes nerva neiromas, abscesi u.c.;
Neirovaskulārā ķirurģija – galvas un muguras smadzeņu arteriovenozas malformācijas, aneirismas, asinsizplūdumi, asinsvadu stenozes, trombozes u.c.;
Mugurkaulāja neiroķirurģija – diskogenie radikulīti, muguras smadzeņu kompresijas, spinālā kanāla stenozes un discīti;
Perifēro nervu ķirurģija – stenozējošās neiropātijas (karpālā tuneļa u.c. sindromi), nervu traumatiski bojājumi;
Funkcionālā un stereotakses neiroķirurģija – trigeminālā un glosofaringeālā neiralģija, hemifaciāls spazms, epilepsija, Parkinsona slimība, tremors, hronisku sāpju sindroms u.c.;
Galvas un mugurkaulāja traumas – tai skaitā smagi smadzeņu bojājumi (cerebrālas komas), intrakraniālā spiediena monitorings, mugurkaula lūzuma korekcija ar smadzeņu dekompresiju u.c.
Kā neiroķirurgi tiek apmācīti?
Pēc medicīnas augstskolas beigšanas nākošais ārsts – speciālists uzsāk pēcdiploma 6 gadu neiroķirurģijas rezidentūras programmas apgūšanu.
Rezidentūrā topošie neiroķirurgi tiek apmācīti visos neiroķirurģijas aspektos, ieskaitot smadzeņu asinsvadu, pediatrijas, mugurkaulāja traumu un audzēju slimību gadījumos. Rezidentūras programma ir gara un grūta tāpēc, ka nervu sistēma ir ārkārtīgi sarežģīta un operāciju laikā tiek pielietota vismodernākā aparatūra un tehnoloģija. Pēc rezidentūras daži neiroķirurgi izvēlas veikt papildus pētījumus kādā īpašā medicīnas sfērā.
Pēc rezidentūras neiroķirurgi kārto eksāmenu un iegūst vispusīgu neiroķirurģijas prasmju spriedumu un zināšanu pamatīguma vērtējumu. Sekmīgas eksāmena nokārtošanas rezultātā var saņemt Latvijas Ārstu biedrības sertifikātu, kas atļauj neiroķirurgam praktizēt patstāvīgi (arī Eiropas Savienībā).
Neskatoties uz to, ka pēc rezidentūras programmas apgūšanas neiroķirurgiem ir plašas un visaptverošas zināšanas, tomēr neiroķirurģijas specialitātē notiek nepārtrauktas izmaiņas, kas prasa papildināt zināšanas un izdarīt zinātniskus pētījumus visā neiroķirurģijas profesionālās karjeras laikā. Ikmēneša zinātniskie žurnāli, ikgadējās sanāksmes, specializētie semināri, konferences un citas izglītošanās iespējas palīdz neiroķirurgiem būt lietas kursā par straujām izmaiņām un progresu neiroķirurģijā.
Kāda ir neiroķirurga loma?
Neiroķirurgi nodrošina ķirurģisku un ne-ķirurģisku neiroloģisko bojājumu uzraudzību (profilaksi, diagnostiku, novērtējumu, ārstēšanu, kritisku uzraudzību un rehabilitāciju). Tā kā neiroķirurgi ir ieguvuši plašu un vispusīgu apmācību neiroķirurģisku slimību diagnosticēšanā, viņus bieži aicina konsultēt neatliekamās palīdzības ārsti, neirologi, internisti, osteopāti un ģimenes u.c. ārsti.
Kas jauns neiroķirurģijā?
Lai gan neiroķirurģija pēc būtības ir ķirurģijas lauks, daudzi pacienti tiek ārstēti arvien saudzīgāk – minimāli invazīvām vai arī konservatīvām metodēm. Minimāli invazīvu ķirurģijas iekārtu un tehnoloģijas strauja attīstība, piem., operācijas mikroskopu inovācijas, neironavigācija, neiroendoskopija, stereotakse, lāzeri, fokusradiācija, stereotakses radioķirurģija, smalkgriešanas medicīniskās ierīces, stenti, mugurkaula cementēšana un stabilizācija maina veidu, kā neiroloģiskie bojājumi tiek ārstēti.
Medicīnas strauja attīstība liek neiroķirurgiem izzināt tehnoloģiskās smalkās nianses (liek “staigāt kā pa naža asmeni”) un palielina neiroķirurga spējas uzraudzīt pacientus un veikt viņiem vieglāk panesamas operācijas.
Attēls- DT galvas kausa lūzums
Attēls- DT – asinis starp smadzeņu cieto apvalku un kaulu (epidurāla hematoma)
Attēls- DT – starp cieto smadzeņu apvalku un smadzenēm šķidrums – lizējušās asinis (hroniska subdurāla hematoma)
Attēls- 3-D DT(pa kreisi) un MR – skriemeļa specifisks iekaisums ar spinālā kanāla kompresiju
Attēls- MR – spinālā kanālā jostas skriemeļu lejas daļā šķidrums (epidurāls abscess)
Attēls- Starpskriemeļu diska trūce un spinālā kanāla stenoze
Attēls- MR angiogrāfijā – smadzeņu artērijas aneirisma ar hematomu smadzenēs
DT angiogrāfijā – vidējās smadzeņu artērijas aneirisma
Attēls- Digitālā subtrakcijas angiogrāfijā – aneirisma ir operēta (klipēta)
Attēls- MR – liels smadzeņu audzējs (meningeoma)
Attēls- Smadzeņu audzējs (meningeoma) operācijas logā.
Attēls- Meningeoma ir rezecēta
Attēls- Mazas kavernozas angiomas rezekcija neironavigācijas asistencē
KUR ATRAST
PIETEIKTIES